paññāsampadā
文法
- 簡義
- attainment of knowledge; success in understanding; being accomplished in wisdom
- 詞形
- 名詞·陰性·具格·單數、名詞·陰性·對格·單數、名詞·陰性·主格·單數
變化形
paññāsampadāya・paññāsampadaṁ・paññāsampadā
用法摘要 AI
暫無用法摘要
在經文裡
-
Idhāvuso sāriputta bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca paṁsukūliko hoti paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī attanā ca asaṁsaṭṭho hoti asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī attanā ca āraddhavīriyo hoti vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī
舍利弗學友,若此處有比丘,自己是林居者,也稱揚林居之德;自己是托缽乞食者,也稱揚乞食之德;自己是著糞掃衣者,也稱揚糞掃衣之德;自己是三衣者,也稱揚三衣之德;自己少欲,也稱揚少欲之德;自己知足,也稱揚知足之德;自己遠離,也稱揚遠離之德;自己不與人群混雜,也稱揚不雜處之德;自己精勤發奮,也稱揚發奮精進之德;自己戒具足,也稱揚戒具足之德;自己定具足,也稱揚定具足之德;自己慧具足,也稱揚慧具足之德;自己解脫具足,也稱揚解脫具足之德;自己解脫知見具足,也稱揚解脫知見具足之德。
《牛角林大經》mn32:7.6・讀整段開示 → -
Kassapo hi sāriputta attanā ca āraññiko āraññikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca piṇḍapātiko piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca paṁsukūliko paṁsukūlikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca tecīvariko tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī attanā ca appiccho appicchatāya ca vaṇṇavādī attanā ca santuṭṭho santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī attanā ca pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī attanā ca asaṁsaṭṭho asaṁsaggassa ca vaṇṇavādī attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī attanā ca sīlasampanno sīlasampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca samādhisampanno samādhisampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca paññāsampanno paññāsampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī ti
舍利弗,大迦葉確實自己是林住者,也稱揚林住之德;自己是乞食者,也稱揚乞食之德;自己是糞掃衣者,也稱揚糞掃衣之德;自己僅持三衣,也稱揚僅持三衣之德;自己少欲,也稱揚少欲之德;自己知足,也稱揚知足之德;自己遠離獨居,也稱揚遠離獨居之德;自己不與人雜處,也稱揚不雜處之德;自己精進,也稱揚精進之德;自己戒具足,也稱揚戒具足之德;自己定具足,也稱揚定具足之德;自己慧具足,也稱揚慧具足之德;自己解脫具足,也稱揚解脫具足之德;自己解脫知見具足,也稱揚解脫知見具足之德。
《牛角林大經》mn32:14.10・讀整段開示 → -
Etamahaṁ brāhmaṇa paññāsampadaṁ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāya
婆羅門,我觀察到自身具此慧之成就,因而更加安住無懼,樂於在林野中住居。
《怖駭經》mn4:19.6・讀整段開示 →