今日一句· 欲樂背後的危險
Asisūnā ti kho bhikkhu pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ
「屠宰場」,比丘啊,確實是(五)欲功德的稱謂。
出處 《蟻垤經》中部|mn23:4.27 · 讀這部經 →
每天一則巴利原典金句。讀一句,回到經典本身。
今日一句· 欲樂背後的危險
Asisūnā ti kho bhikkhu pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ
「屠宰場」,比丘啊,確實是(五)欲功德的稱謂。
出處 《蟻垤經》中部|mn23:4.27 · 讀這部經 →
池中所有金句,每日輪替一則於首頁。
Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho ti vadāmi
因此,諸比丘,如來藉由對一切渴愛完全地耗盡、離貪、滅、捨棄、放下,現觀無上正等正覺——我如此說。
《根本法門經》中部|mn1:171.6yoniso ca kho bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā na uppajjanti uppannā ca āsavā pahīyanti
而諸比丘,如理作意者,未生起的諸漏確實不生起,已生起的諸漏則被捨斷。
《一切漏經》中部|mn2:3.5Dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā
「諸比丘!你們要成為我的法的繼承者,莫成為財物的繼承者。」
《法之繼承人經》中部|mn3:2.1avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato
無明已被摧毀,明已生起;黑暗已被摧毀,光明已生起——正如不放逸、精勤、決意而安住者所應有的。
《怖駭經》中部|mn4:28.2so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṁ karissati
他無貪、無瞋、無癡、無垢染、心清淨,將會命終。
《無穢經》中部|mn5:5.2Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan ti
諸比丘,若比丘願望:「願我以諸漏滅盡,即於現法中,自己以直接智親自體證,達到無漏的心解脫與慧解脫。」
《願經》中部|mn6:19.1pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṁ vedeti sukhino cittaṁ samādhiyati
對已歡喜者,喜生起;對心生喜悅者,身平靜下來;身已輕安者感受樂;安樂者心得定。
《布喻經》中部|mn7:10.2So vata cunda attanā palipapalipanno paraṁ palipapalipannaṁ uddharissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati
純陀,奉行修行的彼人,自身陷於泥沼之中,卻(言稱)將把另一個陷於泥沼中的人拔出——此情況不成立。
《削減經》中部|mn8:16.1Lobho akusalamūlaṁ doso akusalamūlaṁ moho akusalamūlaṁ
貪是不善根,瞋是不善根,癡是不善根。
《正見經》中部|mn9:5.2Alobho kusalamūlaṁ adoso kusalamūlaṁ amoho kusalamūlaṁ
無貪是善根,無瞋是善根,無癡是善根。
《正見經》中部|mn9:7.2Ekāyano ayaṁ bhikkhave maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānā
「比丘們!這是眾生清淨、超越愁悲、消滅苦憂、證得正理、親證涅槃的唯一道路,亦即四念處。」
《念處經》中部|mn10:2.1Atthi kāyo ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati
「有身」的念現前,僅為了知與念而建立。他不依附而安住,對世間任何事物不執取。
《念處經》中部|mn10:5.3Anupādiyaṁ na paritassati aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati
不執取,則不動搖;不動搖,則個人本身完全般涅槃。
《師子吼小經》中部|mn11:17.2Puna caparaṁ sāriputta tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati
再者,舍利弗,如來由於諸漏已盡,於現法中自以證智作證,具足無漏的心解脫、慧解脫而安住。
《師子吼大經》中部|mn12:19.1Yaṁ bhikkhave vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṁ vedanānaṁ ādīnavo
比丘們,凡諸受是無常的、苦的、具變易之性的,此即諸受之過患。
《苦蘊大經》中部|mn13:36.2lobho cittassa upakkileso doso cittassa upakkileso moho cittassa upakkileso ti
貪是心的雜染,瞋是心的雜染,癡是心的雜染。」
《苦蘊小經》中部|mn14:2.3Yo khvāyaṁ puggalo sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī ayaṁ me puggalo appiyo amanāpo
凡執取自見、固執緊握、難以放捨的人,此人對我而言是不可愛、令人不悅的。
《思量經》中部|mn15:6.47Idha bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho
諸比丘,此處比丘對諸欲已離貪,無欲求、無愛著、無渴求、無熱惱、無渴愛。
《心荒蕪經》中部|mn16:20.2Na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito na piṇḍapātahetu pe na senāsanahetu pe na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito
然而我確實並非為袈裟而從居家出家,非為缽食……非為臥具……非為病緣醫藥資具而從居家出家。
《林藪經》中部|mn17:24.7seyyathāpi bhante puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṁ adhigaccheyya so yato yato sāyeyya labhetheva sādurasaṁ asecanakaṁ
大德,就好比一個為飢餓與虛弱所苦的人,若得到一個蜜團,無論從哪處品嚐,便能得到純粹的甘美之味。
《蜜丸經》中部|mn18:22.2Yaññadeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti cetaso
諸比丘,無論比丘頻繁思惟、反覆審察什麼,心便相應地傾向於那個方向。
《雙想經》中部|mn19:6.1Acchecchi taṇhaṁ vivattayi saṁyojanaṁ sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā ti
他徹底斬斷了渴愛,解開了結縛,由於住於對慢的完全通達,而作了終結。
《尋止息經》中部|mn20:8.13tadārammaṇañca sabbāvantaṁ lokaṁ ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā ti
以此為所緣,以如虛空般廣大、崇高、無量、無怨、無惱之心,遍滿整個世界。
《鋸喻經》中部|mn21:15.2Kullūpamaṁ vo bhikkhave dhammaṁ desitaṁ ājānantehi dhammāpi vo pahātabbā pageva adhammā
諸比丘,對了知如筏喻之法者,法也應當捨棄,何況非法。
《蛇喻經》中部|mn22:14.1Asisūnā ti kho bhikkhu pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ
「屠宰場」,比丘啊,確實是(五)欲功德的稱謂。
《蟻垤經》中部|mn23:4.27Anupādāparinibbānatthaṁ kho āvuso bhagavati brahmacariyaṁ vussatī ti
「道友,在世尊(座下)修梵行,確實是為了無取般涅槃。」
《傳車經》中部|mn24:10.9Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati
諸比丘,在此,比丘遠離感官欲樂,遠離不善法,成就並安住於有尋有伺、由遠離所生的喜樂之初禪。
《撒餌經》中部|mn25:12.2Idampi kho ṭhānaṁ duddasaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ
此境地確實難以見到,亦即:一切行的止息、一切依著的捨離、渴愛的消盡、離貪、滅、涅槃。
《聖求經》中部|mn26:19.5Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati
當他如此知、如此見時,心從欲漏解脫,心從有漏解脫,心從無明漏解脫。
《象跡喻小經》中部|mn27:26.1evameva kho āvuso ye keci kusalā dhammā sabbete catūsu ariyasaccesu saṅgahaṁ gacchanti
同樣地,諸位法友,凡是一切善法,都攝入四聖諦之中。
《象跡喻大經》中部|mn28:2.2etadatthamidaṁ bhikkhave brahmacariyaṁ etaṁ sāraṁ etaṁ pariyosānan ti
比丘們,這梵行正是以此為目的,此即心材,此即究竟。
《心材喻大經》中部|mn29:7.3Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṁ dhammānaṁ sacchikiriyāya chandaṁ janeti vāyamati anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko
而且,對於那些比利養、恭敬、名聲更高、更殊勝的法,他生起意欲、努力精進以求親證,勤奮不懈、不鬆散。
《心材喻小經》中部|mn30:9.7Taggha mayaṁ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā ti
「確實如此,大德。我們和合無諍、相處融洽、如水乳交融,以友善的眼光互相看待而住。」
《牛角林小經》中部|mn31:6.2na tāvāhaṁ imaṁ pallaṅkaṁ bhindissāmi yāva me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissatī ti
他心想:只要我的心尚未由不執取而從諸漏解脫,我就不解開這盤腿而坐。
《牛角林大經》中部|mn32:17.6Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī
於此,諸比丘,比丘眼見色已,不取於相,不取於細相。
《牧牛者大經》中部|mn33:20.2evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino tepi tiriyaṁ mārassa sotaṁ chetvā sotthinā pāraṁ gamissanti
「同樣地,諸比丘,那些比丘是隨法行者、隨信行者——他們也將橫渡魔羅的水流,平安地到達彼岸。」
《牧牛者小經》中部|mn34:10.2Rūpaṁ bhikkhave anattā vedanā anattā saññā anattā saṅkhārā anattā viññāṇaṁ anattā
「諸比丘,色是無我的,受是無我的,想是無我的,行是無我的,識是無我的。」
《薩遮迦小經》中部|mn35:4.4na kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi yaṁ taṁ sukhaṁ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī ti
我不害怕那種快樂,那種不涉及欲望、不涉及不善法的快樂。
《薩遮迦大經》中部|mn36:32.4sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati virāgānupassī viharati nirodhānupassī viharati paṭinissaggānupassī viharati
無論是樂受、苦受,或不苦不樂受,他於這些受中安住於觀無常、安住於觀離染、安住於觀滅、安住於觀捨離。
《愛盡小經》中部|mn37:3.6Sandiṭṭhiko ayaṁ bhikkhave dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi
諸比丘,此法乃現前可見、無時、來見即得、導向前進、智者各自能親身體證。
《愛盡大經》中部|mn38:25.2So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti
他以由遠離而生的喜與樂,浸潤、充滿、遍滿這個身體,全身上下沒有一處不被由遠離而生的喜與樂所遍滿。
《馬邑大經》中部|mn39:15.3Ajjhattaṁ vūpasamā samaṇasāmīcippaṭipadaṁ paṭipanno ti vadāmi
因為內心平息,我說他是行於沙門正道的人。
《馬邑小經》中部|mn40:13.5Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati
居士們,這裡有人捨棄殺生,遠離殺生——他放下杖,放下刀,有慚愧,有悲憫,住於對一切生命的慈憫。
《薩羅村婆羅門經》中部|mn41:12.2Samphappalāpaṁ pahāya kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ
「捨離綺語,適時說有據、有節制、有意義的話語。」
《鞞蘭若村婆羅門經》中部|mn42:13.5Ānāpānassati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṁsā
諸比丘,入出息念若已修習、已多多修習,則具大果報、大利益。
《入出息念經》中部|mn118:15.1sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi
正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。
《諦分別經》中部|mn141:23.3Ete kho bhikkhave ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati
比丘們,如來不落於這兩種極端,已現正覺於中道;此中道能生眼、生智,導向寂靜、證智、正覺、涅槃。
《轉法輪經》相應部|sn56.11:2.4jātipi dukkhā jarāpi dukkhā byādhipi dukkho maraṇampi dukkhaṁ appiyehi sampayogo dukkho piyehi vippayogo dukkho yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā
生是苦,老是苦,病是苦,死是苦;怨憎會是苦,愛別離是苦,所求不得也是苦;簡而言之,五取蘊就是苦。
《轉法輪經》相應部|sn56.11:4.2